Rss

Pelču pagasts

Heijā! Latvijā putni ar zvēriem vienmēr bijuši draugos, tāpēc liels prieks sveikt Pelču bibliotēkas gudro pūci! Pelči ir pavisam neliels ciemats netālu no Kuldīgas, tomēr ar lielu un bagātu vēsturi…

 

1 (1)

Un Pelču lielākais lepnums ir skaistā Pelču pils, ko pagājušā gadsimta sākumā sev uzcēla firsts Līvens! Šobrīd Pelču pilī saimnieko Pelču bibliotēka un Pelču speciālā internātpamatskola-attīstības centrs!

2 (1)

Pelču bibliotēka ir vieta, kurā gan bērni, gan pieaugušie sev rod lasāmvielu, piekļuvi informācijai un arī atpūtu! Te ir tik mājīgi! Un notiek visvisādas interesantas lietas – pasākumi, nodarbības, projekti… Ne velti Pelču bibliotēkas novadpētniecības aktivitātes ar bērniem guvušas pat starptautisku atzinību – EIFL (Electronic Information for Libraries) inovāciju balvu izglītībā! Te es pozēju pie skaistās EIFL zvaigznes! Skaista zvaigzne un Skaists Lācis.

3

Bibliotēkas bērnu un jauniešu literatūras telpā sastapu vēl vienu draudziņu – lielo lasītāju Lauvu Leo!! Bērniem bibliotēkā pieejamas ap 1000 grāmatām, preses izdevumi “Avenīte” un “Ilustrētā Junioriem”, brīvpieejas datori, planšete. Tie, kam patīk zīmēt un krāsot, arī var radoši izpausties, izmantojot izkrāsojamās lapas un piedaloties radošajās darbnīcās. Leo ir viens mīlīgs lauvēns.

4

Taču nav jau tikai tā, ka Pelčos ir tikai bibliotēka vien.. Pagasta iedzīvotāju izglītībai un atpūtai atvērta arī brīvā laika pavadīšanas vieta “Pagrabiņš” – skaists, atjaunots namiņš, kas kādreiz bijis ledus pagrabs muižas īpašniekiem. Uz “Pagrabiņa” balkona izmēģinu jauno “desu spēles” galdu!!! Kurš teicis, ka to nevarētu spēlēt lāči?

5

Tepat Pelču “Pagrabiņā” pārsteidzošā kārtā kļūstu par dalībnieku aizraujošai nomatnei “Pelču Leģendas”, ko organizē Starptautiskā fotogrāfu vasaras skola (ISSP). Pārējie dalībnieki – Pelču ļaudis – sanesuši senas fotogrāfijas, un stāsta par tām… Es skatos, klausos, un kļūstu aizvien senāks… nē, gudrāks!!!

6

Nu, ja nu par vēsturi, tad esmu gatavs to pamatīgi izpētīt (varbūt Pelčos senatnē, tā ap 14.gadsimtu, ir dzīvojuši lāči?), dodos atpakaļ uz Pelču bibliotēku, kur izvietota izstāde “Katrai lietai ir savs stāsts”.. Senie priekšmeti šurp atceļojuši no pagasta iedzīvotāju mājām, katrs ar savu stāstu… Jūtos nedaudz izsalcis, tādēļ piestājos tuvāk zupas terīnei…. kas piederējusi Pelču muižas dzirnavniekam pirms vairāk kā 100 gadiem!

7

Ku – kū!!! Vai varat mani ieraudzīt? Jā, jā, turpat jau esmu, vīnstīgās paslēpies! Man fonā Pelču pils.. cik tā tomēr skaista, brauciet jūs arī lūkoties! Bibliotekāre Daina jums pastāstīs gan par vēsturiskiem notikumiem, kas te risinājušies, gan dažu labu šausminošu leģendu par Balto Dāmu! Pats gan nevienu spoku neredzēju, tikai burvīgās pils detaļas – piemēram, meža zemenītes… Vai varat ieraudzīt šajā bildē arī tās?

8

Un tā, burvīgais ceļojums ir jau galā.. Pelču pils parkā reibinoši smaržo liepas un es sapņoju par karietēm, kas brauca pa uzbrauktuvi, kuras malā sēžu es.. par dāmām garās kleitās un svinīgiem kungiem, kas ieradās ciemos pie firsta Līvena… Bibliotekāre man saka, lai ierodos uz Leģendu Nakti, kas notiks pēdējā oktobra sestdienā, tad redzēšot ne to vien!! Uz redzēšanos Kuldīgā!

Previous Post

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *