Rss

Jēkabpils

Sveiki!! Šoreiz es esmu nokļuvis Jēkabpilī. Tas ir tiiik jauki!! 🙂 Kopā ar mani pastaigā pa pilsētu dosies Lūsis. (Ja nezinājāt – tas ir  šīs pilsētas  simbols)

jekabpils....

Leģenda vēsta, ka hercogs Jēkabs, tuvajos mežos medīdams, nošāvis lūsi. Par godu šim notikumam tika dibināta  pilsēta un tai dots vārds – Jakobštadt (tautā – Jēkabmiests) un tagad Jēkabpils. Brr, jāuzmanās, nevēlos, lai pilsētu sauktu par  Lāčpili…

jekabpils2

Ja tev, ierodoties Jēkabpilī, neizdodas satikt staigājošo lūsi, tad lūša skulptūru atradīsi noteikti. (Sākumā es to noturēju par mīlīgu kaķēnu, beet tad tā skaļi ierēcās….) Apmeklējot Jēkabpili vasarā, ieraudzīsi, ka Lūsis atrodas strūklakas malā, sperot soli pāri simboliskai upei Daugavai. Aiz mums redzams pilsētas Tautas nams, kurā notiek dažādi pasākumi un darbojas daudzi amatieru kolektīvi. Ejam iekšā!!

jekabpils2,5

Nu, esmu nonācis starp slavenībām, jūtos tik satrAUKTS!! (ceru, ka  reiz, pats par tādu kļūšu..)  Īstenībā šeit notiek bērnu teātra studijas „Smilšu kaste” mēģinājums (Žēl, ka netiku īstā smilšu kastē)

jekabpils4

 Tagad atkal esam ārā Vecpilsētas laukumā. Ciiik karstii!!  20. gadsimta  sākumā šo laukumu izmantoja kā tirgus laukumu, arī tagad šeit notiek gadatirgi. (Uzklikšķini uz mākoņa un uzzināsi par tirgus laukumu daudz vairāk) Kur tirgošanās, tur svari.  Tur var  nosvērt tirgū iegādāto kartupeļu maisu vai arī nosvērties pats,  izmērīt garumu. Vajadzētu būt, ka lācis ir lielāks un smagāks  par lūsi. Mums kaut kā iznāca otrādi…

jekabpils6

Šeit var satikt sen neredzētus draugus un paziņas.. Es gan kādu jaunu lācīti neatradu ;( (Ceru, ka nākamreiz, kad atgriezīšos, ies labāk)

jekabpils7

Laukuma malā stāv reāli dzīvojušu pilsētas iedzīvotāju tēli – ugunsdzēsējs, kundze ar draudzeni, karavīrs, jaunlaulāto pāris, meitene ar zirdziņu. Šie cilvēku figūru silueti ir it kā izkāpuši no senām fotogrāfijām un patlaban noskatās uz  pilsētas 21. gadsimta dzīvi. Mēs te laikam neiederamies.


jekabpils8

 Varbūt vēlaties iegādāties kādu suvenīru? Salonā „Mimoza” izvēlē plaša. Tikai es gan neesmu nopērkams. Ņem, Lūsīt, mani ātrāk no šejienes ārā!

jekabpils9

Skulptūru „Mazais vijolnieks” atklāja 2013. gada 3. jūnijā, atzīmējot Jēkabpilī pirms 150. gadiem dzimušā komponista Jāzepa Vītola jubileju. (Uzklikšķini  uz vijoles un uzzini stāstu par mazo vijolnieku Jāzepiņu.)

jekabpils10

Tagad esam pie Daugavas. Šī zīme rāda, cik augsts ūdens līmenis ir bijis lielāko plūdu laikā 1981. un 1983. gadā. „Vai, cik daudz posta tajā laikā piedzīvoja jēkabpilieši” – stāsta Lūsis. Labi gan, ka tagad ir uzcelts dambis un pilsētniekiem vairs nav jābaidās no Daugavas „untumiem”.

jekabpils12

Nedaudz paejot pa dambja promenādi Rīgas virzienā, esam nonākuši Jēkabpils vēsturiskajā centrā, kur nesen izveidots skvērs un uzstādīts piemiņas akmens ar pilsētas dibināšanas gada skaitli 1670. Izrēķini nu, cik veca ir Jēkabpils! (Pateikšu priekšā – daaaaaaaudz vecāka par mani)

jekabpils13

  Vēl skvērā ir aka. Uz akas grieztuves ir iegravēti divdesmit divi jēkabpiliešu labie vēlējumi pilsētai katra autora rokrakstā. Kā gan es varēju aizmirst Rīgā savu gravējamo zīmuli…(Kaut gan man tāda nemaz nav 🙂 )

jekabpils14

Re, kur zirgs! Tas nekas, ka metāla. Toties tas nebaidās ne no cilvēkiem, ne zvēriem un labprāt „pozē” fotogrāfiem. Iedomājieties, tas apsolīja aizvest mani uz nākamo ceļojuma vietu, hmm ceru, ka pa ceļam neizkritīšu, tas varētu būt hmm….sāpīgi. Tiekamies!!!

Previous Post

Next Post

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *