Rss

Krāslava

 Krāslava – vieta no kurienas sākās mans ceļojums.

Ar šo pilsētu mani iepazīstināja meitene Elza (viņas diemžēl nav nevienā bildē). Viņai ir 12 gadi un savu pilsētu viņa pazīst ļoti labi. Viņa mācās 6. klasē, iet mūzikas un mākslas skolā.  

Šeit jūs varat redzēt mani uz Krāslavas fona. Kopumā, manuprāt, Krāslava ir tīri jauka, maza pilsētiņa ar glītām koka mājiņām. Tikai mums ar Elzu šķiet, ka te noderētu kāda interesanta vieta, kur varētu forši pavadī brīvo laiku kopā ar draugiem. Šinī bildē Tu vari redzēt vienu no Daugavas 8 lokiem. Skaisti, ne? Kādreiz te pat kuģojuši vikingi! Mūsdienās te vairs nav neviena vikinga… (žēl gan.) Bet tāpat var doties braucienā ar laivām pa Daugavas krācēm.    

   <—– Mana seja, kad braucu pa Daugavu. 🙂    

Vikingu Es —->        huk

 parveidota

Šeit es esmu pie… pils. To kādreiz uzcēla grāfs Plāters. No ārpuses tā ir ļoti glīta, bet iekšpusē gan nekā nav. Nesen bija atbraukuši spoku mednieki, jo gribēja uzzināt vai te ir kāds spoks. Un esot atraduši pat veselus trīs. Es arī gribēju kādu ieraudzīt, bet tā arī neredzēju… 🙁 Varbūt, ja atbrauksiet jums palaimēsies ieraudzīt. Pie pils ir arī muzejs (ar vikingu laivu, starpcitu) un parks. Mums ar Elzu patika te pastaigāties. Tie mazie kumkšķīši ir rozes, laikam. Vasarā tīri jauki zied.. Ja gribi vairāk palasīt par pili, klikšķini uz saldējuma.

Es pie lauvas. Kaut gan lauva nav diezko dzīvelīga tik un tā man bija baisi (es neesmu no drosmīgajiem lāčiem). Kādreiz lauva sargājis pils ieeju, bet nu rāmi guļ pils otrajā pusē un sargā grāfa ierīkotās BAISĀS grotas. Bet vēl senāk, kad grāfs bija dzīvs viņam esot bijušas dzīīīvas lauvas. Brrr. Visi, kas dzīvo Krāslavā kaut reizi ir fotogrāfējušies pie šī milzīgā kaķa.

Šīs kāpnes ved no pils grotām un lauvas uz parka zemāko līmeni (jā, parks ir vairākos līmeņos). Elza bieži vien kāpj pa šīm kāpnēm, lai ātrāk tiktu līdz veikalam pēc gardumiem (hihihi). Bet pakāpenu tur ir daudz…

 

… fuuu. Lejā pa kāpnēm tiku, bet nesaskaitīju pakāpienus. 🙁 Aizskaitīju līdz pieci un tad skaits sajuka.

Mums ar Elzu ļoti patika patrakot pa rudens lapām (kuram gan nepatīk?). Šinī bildē es esmu jau piekusis, tāpēc maskējos par kļavu lapu. 🙂

Interesanta lieta, ko var darīt staigājot par Krāslavu ir… akmeņu meklēšana (nejau parastu akmeņu, protams). Tie ir dažādi pārvērtušies – par kaķiem, zirgiem, suņiem. Ar par ķirzakām. Šī izskatījās kā dzīva! (katrā ziņā dzīvāka par to lauvu).

Beidzot es tiku laivā! Turklāt ar šo nav jābrauc pa krācēm. Šī ir viena no jaukākajām vietām – Krāslavas strūklaka. Rudenī tā nav nekas īpašs, bet vasarā, kad tek ūdens (turklāt, naktīs spīd gaismas!) ir ļoti jauki. Elza teica, ka karstākajās dienās viņe te ar draudzenēm nāca un lēkāja pa ūdeni (man gan ūdens nepatīk. vē. mans kažoks paliek mitrs un sāk smaržot pēc opusuma, kas tikko ir beidzis trenniņu. vē.). Turklāt šī laiviņa pat ir saņēmusi dizaina balvu.

Te nu es nonācu Krāslavas Mākslas skolā. Apkārt tik daudz dažādu krāsu un smaržu! Gandrīz ievēlos zilajā krāsā! Tas būtu bijis visai neveikli… 🙂 Aiz manis redzi Elzas darbu. Puķaini, ne?

Te nu es esmu… ee..mm.khm…  podā? Khm.. jā, laikam tā to sauc. Ja nopietni, tad šo… LIETU mākslas skolas audzēkņi zīmēja. Un es arī piedalījos. Kā modelis, protams. 🙂

Ticiet vai nē, šis aizdomīga izskata putns piedāvājās paņemt mani līdzi! Un es… piekritu! Hēh.. Uz tikšanos!

Next Post

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *